Kā viena frāze var mainīt visu krīzes komunikāciju: “naidīgu mērķu nebija”
- gada septembrī Latvijā nokrita Krievijas militārais drons “Shahed”, kas Latvijas teritorijā ielidoja no Baltkrievijas. Lai gan incidents bija nopietns drošības jautājums, publiskajā telpā īpašu rezonansi izraisīja nevis pats drons, bet gan viena konkrēta frāze:
“Latvijā tam naidīgu mērķu nebija.”
Šī frāze kļuva par vienu no galvenajiem komunikācijas lūzuma punktiem visā incidentā.
Kāpēc šī frāze radīja tik spēcīgu reakciju?
No institucionālās komunikācijas skatpunkta šis formulējums, visticamāk, bija mēģinājums:
- mazināt paniku;
- izvairīties no eskalācijas;
- uzsvērt, ka incidents nav tiešs uzbrukums Latvijai.
Tomēr sabiedrības uztverē šī frāze tika interpretēta citādi.
Daļai cilvēku tā šķita:
- pārāk maiga;
- atrauta no realitātes;
- birokrātiska;
- emocionāli nejūtīga.
Digitālajā vidē tā ļoti ātri pārvērtās par ironijas un sarkasma objektu.
Framing efekts medijos
Pētījumā analizētie mediji šo frāzi izcēla virsrakstos un sociālo tīklu publikācijās, tādējādi būtiski ietekmējot publisko reakciju.
Īpaši nozīmīgi bija:
- Delfi.lv virsraksti;
- sociālo tīklu komentāri;
- ironiski memju formāti;
- atkārtota citēšana dažādos medijos.
Šis ir klasisks framing piemērs — viens formulējums sāk dominēt visā publiskajā diskusijā.
Sarkasms kā sabiedrības reakcija
Komentāru analīzē dominēja:
- ironija;
- neuzticēšanās;
- vilšanās;
- jautājumi par NATO;
- kritika par komunikācijas kavēšanos.
Daudzi komentāri izmantoja sarkasmu kā veidu, kā paust nedrošību un neapmierinātību.
Piemēram:
“Tad jau viss kārtībā.”
“Ja nav naidīgu mērķu, tad laikam nav problēmas.”
“NATO droši vien arī mierīgi skatījās.”
Šādas reakcijas parāda, ka krīzes komunikācijā sabiedrība nereaģē tikai uz faktiem — tā reaģē arī uz emocijām, toni un uztverto attieksmi.
Ko šis gadījums māca?
Šis incidents izgaismoja vairākas būtiskas problēmas:
- komunikācijas aizkavēšanos;
- neskaidru centrālo naratīvu;
- emocionāli nepietiekamu publisko komunikāciju;
- plaisu starp institucionālo valodu un sabiedrības uztveri.
Vienlaikus tas parāda, cik būtiska ir:
- precīza framing izvēle;
- emocionālā inteliģence;
- sabiedrības reakciju prognozēšana digitālajā vidē.
Krīzes komunikācijā viena frāze dažkārt var kļūt svarīgāka par visu preses konferenci.
