Latvijas krīzes komunikācijas analīze

CrisisLab pēta institucionālo komunikāciju, mediju framing, digitālos naratīvus un sabiedrības uzticēšanos augstas nenoteiktības situācijās.

Pētījumi fokusējas uz:

  • informācijas nenoteiktību digitālajā vidē
  • uzticēšanās dinamiku
  • digitālajiem naratīviem
  • mediju interpretācijām
  • sabiedrības emocionālajām reakcijām
  • krīzes komunikācijas efektivitāti

Galvenās analītiskās atziņas

Sabiedrības uzticēšanās Latvijā ir izteikti institucionāla.

Informācijas vakuums digitālajā vidē strauji rada alternatīvus naratīvus.

Emocionālas reakcijas sociālajos medijos bieži dominē pār oficiālo komunikāciju.

Krīzes komunikācijas efektivitāti nosaka ātrums, skaidrība un uzticamība.

Pētniecības virzieni

Institucionālā komunikācija

Valsts institūciju reakcijas, preses komunikācija un krīzes pārvaldība.

Lasīt plašāk

Mediju framing

Kā mediji interpretē krīzes notikumus un veido sabiedrības uztveri.

Lasīt plašāk

Sabiedrības reakcijas

Digitālais sentiments, sarkasms, uzticēšanās un emocionālās reakcijas.

Lasīt plašāk

Uzticēšanās un drošība

Sabiedrības uzticēšanās institūcijām un komunikācijas kanāliem.

Lasīt plašāk

Lejuplādēt pilno publikāciju

Pilna CrisisLab analīze par 2024. gada Krievijas drona incidenta komunikāciju Latvijā:

🔹 institucionālā komunikācija
🔹 mediju naratīvi
🔹 sabiedrības reakcijas
🔹 komentāru sentimenta analīze
🔹 krīzes komunikācijas efektivitāte

[Lejuplādēt PDF publikāciju]

Latvijas 2024.gada drona incidenta komunikācijas analīze

Pētījums par 2024. gada 7. septembra incidenta komunikāciju, mediju framingu un sabiedrības reakciju digitālajā vidē.

Kas notika?

2024. gada 7. septembrī Latvijā, Gaigalavas pagastā, nokrita Krievijas militārais drons “Shahed”, kas Latvijas gaisa telpā ielidoja no Baltkrievijas teritorijas.
Incidents kļuva par vienu no nozīmīgākajiem drošības un komunikācijas gadījumiem pēdējo gadu laikā Latvijā, izraisot plašas diskusijas par krīzes komunikāciju, valsts reakciju un sabiedrības uzticēšanos institūcijām.

Pētījuma fokuss

Šajā sadaļā apkopotas analīzes par:

  • valsts institūciju krīzes komunikāciju;
  • mediju framing un naratīviem;
  • sabiedrības reakcijām sociālajos medijos;
  • uzticēšanās dinamiku;
  • komunikācijas efektivitāti;
  • informācijas nenoteiktību un reputācijas riskiem.

Analīzes balstītas:

  • krīzes komunikācijas literatūrā.
  • mediju satura analīzē;
  • publisko komentāru sentimenta analīzē;
  • framing teorijā;
  • digitālās komunikācijas pētniecībā;

CrisisLab metodoloģija

Analīzes balstītas:

  • framing analysis;
  • rhetorical analysis;
  • sentiment analysis;
  • discourse analysis;
  • media monitoring;
  • digital public reaction analysis.

Galvenie secinājumi

Timeline analīze atklāj, ka pēc incidenta komunikācijas telpā ātri izveidojās nenoteiktība, interpretāciju vakuums un fragmentēti naratīvi.

Lai gan institūciju reakcija sākotnēji bija piesardzīga un tehniska, digitālajā vidē ļoti ātri dominēt sāka emocionālas un ironiskas sabiedrības reakcijas.

Analīze izgaismo vairākas būtiskas tendences:

  • komunikācijas aizkavēšanās radīja informācijas vakuumu;
  • frāze “nav konstatēts naidīgs nolūks” kļuva par centrālo publiskās kritikas objektu;
  • mediju framing būtiski ietekmēja incidenta uztveri;
  • sabiedrības diskusijās pieauga jautājumi par NATO un drošības garantijām;
  • komentāros dominēja sarkasms, neuzticēšanās un vilšanās par institucionālo komunikāciju;
  • digitālajā vidē paralēli oficiālajai komunikācijai veidojās alternatīvi naratīvi un interpretācijas.

Timeline palīdz vizualizēt, cik strauji pēc incidenta mainījās komunikācijas dinamika, mediju fokuss un sabiedrības reakcijas intensitāte.

Vairāk analītikas BLOGĀ