Kāpēc sabiedrības reakcija bija tik negatīva?

Pēc Krievijas “Shahed” drona incidenta Latvijā publiskā reakcija digitālajā vidē bija pārsteidzoši asa.

Komentāros dominēja:

• sarkasms;
• dusmas;
• neuzticēšanās;
• ironija par NATO;
• kritika par valdības komunikāciju.

Analizējot gandrīz 2000 komentārus medijos un sociālajos tīklos, kļuva skaidrs — problēma nebija tikai pats incidents.

Daudz lielāka problēma bija uztvere par komunikāciju.

Komunikācijas kavēšanās

Viens no būtiskākajiem faktoriem bija laika nobīde.

• incidents notika 7. septembrī;
• pirmā oficiālā komunikācija sekoja vēlāk;
• preses konference notika tikai pēc divām dienām.

Tikmēr:

• sociālajos tīklos jau veidojās spekulācijas;
• mediji publicēja dažādas interpretācijas;
• politiķi sniedza atsevišķus komentārus.

Digitālajā vidē divas dienas ir ļoti ilgs laiks.

Informācijas vakuums ātri piepildījās ar emocijām un alternatīviem naratīviem.

“NATO gaidu efekts”

Komentāros bieži parādījās NATO tēma.

Daļa sabiedrības sagaidīja tūlītēju militāru reakciju vai skaidrākus drošības signālus.

Kad tas nenotika, radās vilšanās.

Tas parāda interesantu komunikācijas problēmu:

sabiedrības priekšstats par NATO bieži atšķiras no reālajām procedūrām un militārās realitātes.

Krīzes nogurums

Latvijas informatīvajā telpā jau ilgstoši dominē:

• karš Ukrainā;
• drošības jautājumi;
• hibrīdkara draudi;
• ekonomiskā spriedze.

Tas rada emocionālu nogurumu.

Šādā situācijā pat salīdzinoši mierīga institucionālā komunikācija var tikt uztverta kā:

• pārāk auksta;
• tehnokrātiska;
• atrauta no realitātes.

Sarkasms kā aizsardzības mehānisms

Interesanti, ka ļoti liela daļa reakciju nebija agresīvas tiešā veidā.

Tās bija ironiskas.

Tas liecina, ka sarkasms digitālajā vidē bieži kļūst par kolektīvu emocionālās spriedzes izlādes mehānismu.

Šāda reakcija parādās situācijās, kur:

• sabiedrība jūtas nedroši;
• nav skaidras komunikācijas;
• uzticēšanās institūcijām nav pietiekami stabila.

Ko tas nozīmē krīzes komunikācijai?

Šis gadījums parāda:

krīzes komunikācija nav tikai informācijas nodošana.

Tā ir arī:

• emocionālās uztveres vadība;
• uzticēšanās uzturēšana;
• naratīvu kontrole digitālajā vidē.

Ja komunikācija ir pārāk tehniska vai novēlota, publisko telpu ļoti ātri pārņem alternatīvas interpretācijas.

Un digitālajā laikmetā tās izplatās daudz ātrāk nekā oficiālie paziņojumi.